Mātes mīlestība patiešām var paveikt brīnumus.
1988. gadā Zou Hunjang dzemdēja savu vienīgo bērnu. Bet dzemdības bija grūtas, viņas dēls Din Dins “gandrīz nosmaka dzemdībās radušo komplikāciju dēļ” un galu galā piedzima ar cerebrālo trieku.
Ārsti ieteica sievietei pamest bērnu, jo viņu nav iespējams izglābt, un ir grūti dzīvot kopā ar cilvēku ar invaliditāti.
Bet puisēna māte nolēma bērnu audzināt. Šādu pašu lēmumu nevarēja pieņemt bērna tēvs un viņš pameta ģimeni.
Turpmākie gadi bija grūti – Zou strādāja vairākus darbus, lai varētu atļauties ārstēt savu dēlu. Viņa darīja visu iespējamo, lai viņam būtu komfortabla dzīve.
Viņa mācīja viņam būt pastāvīgam, veica masāžu, vadāja uz terapiju.
“Es negribēju, lai viņam būtu kauns par šīm fiziskajām problēmām. Tā kā viņam daudzās jomās bija vājas spējas, es biju pietiekami stingra, lai liktu viņam smagi strādāt.”
Un tas bija tā vērts.
2011. gadā Din Dins ieguva bakalaura grādu Pekinas Universitātes Vides zinātnes un inženierzinātņu skolā. Tagad viņš ir Hārvardas Juridiskās fakultātes students.
Tagad visi slavē māti, kura nav pametusi savu bērnu. Ko jūs domājat par šo stāstu?
avots: stories.thebl.com